Kalnu slēpošana bez traumām

Kalnu slēpošana bez traumām

Info avots : www.delfi.lv

Gatavošanās kalniem

Nobrauciens pa sniegotu nogāzi daudziem ir labākā atpūta, taču atceries: slīdēšana pa sniegu prasa no tava ķermeņa daudz spēka. Slēpošana rada nebūt ne mazu slodzi locītavu saitēm.

Ja pirms došanās uz kalniem parūpēsies par savu fizisko formu un nogāzēs neaizmirsīsi par veselo saprātu, varēsi atgriezties mājās ar lieliskām atmiņām, nevis nepatīkamām traumām.

Uzmani ceļgalus

Mūsdienās kalnu slēpošanā izmantotie stingrie plastmasas zābaki, kas salīdzinājumā ar ādas zābakiem ļauj labāk vadīt slēpes, ir mazinājuši iespējas savainot potītes jeb gūt kājas lejasdaļas lūzumu. Tomēr modernie zābaki lielu daļu spēka un vērpes pārvada uz ceļgaliem.

Viena no visnepatīkamākajām traumām slēpošanā ir sarautas ārējās krusteniskās ceļgala saites (KCS). Ceļgals ar KCS savainojumu brīžiem rada nestabilitātes sajūtu, dažkārt tas var ieļimt, it īpaši lecot, vai nodarbojoties ar citiem sporta veidiem, kam raksturīgas straujas kustību virziena maiņas (tenisu, basketbolu). KCS savainojums padara vieglāk ievainojamu arī skrimsli. Pēdējos 20 gados slēpojot gūto KCS traumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā 600 reižu.

Īpaši liels risks gūt KCS traumu ir pieredzējušiem slēpotājiem, piezemējoties pēc lēciena, vai arī mēģinot izvairīties no kritiena. Pārvietojot svaru vairāk uz slēpju aizmuguri, lai saglabātu līdzsvaru, augšstilba priekšējie muskuļi strauji saraujas. Cietais zābaks un slēpes aizmugurējā daļa stumj uz priekšu apakšstilba kaulu, līdz ar to radot risku saraut saites.

Iesācēji riskē gūt KCS traumu neveiklā kritienā, kad vienlaicīgi saliecas ceļgals un stingrais zābaks grūž uz priekšu apakšstilbu.

Jaunāka modeļa slēpju stiprinājumi, kas biežāk nekā iepriekšējie atbrīvo kāju, var nedaudz palīdzēt novērst KCS traumas, taču tas nav universāls risinājums. Viens no labākajiem paņēmieniem traumu riska mazināšanai ir laicīgi sagatavot apakšstilba muskuļus slēpošanai.

No apakšstilba pārmērīgas izvirzīšanās uz priekšu var pasargāt arī tavas paceles cīpslas – muskuļi augšstilba aizmugurē. Daudzi cilvēki ignorē paceles cīpslas, paļaujoties uz augšstilbu priekšējiem muskuļiem. Taču vingrinājumi, kas stiprinās paceles cīpslas, palīdzēs stiprināt ceļgalu un ceļgala spēks kļūs līdzsvarotāks.

Pieredzējuši slēpotāji KCS traumas var novērst atsakoties no kārdinājuma par katru cenu nenokrist. Ja līdzsvara zudumā ir sasniegts zināms punkts, labāk krīti. Neseni pētījumi ir pierādījuši, ka arī kritiena veidam var būt ļoti liela nozīme. Krītot tu vari minimizēt KCS traumas risku, ja spēsi turēt rokas uz priekšu, slēpes kopā, rokas tālāk par slēpēm un gurnus virs ceļgaliem.

Slēpotāja īkšķis

Aptuveni 75 procenti no slēpojot gūtajām roku traumām ir saistītas ar saišu savainojumu starp īkšķi un rādītājpirkstu. Tev krītot, slēpju nūja var sastiept roku. Cieši ievijot rokas nūju siksnās, palielinās risks gūt traumu. Krītot ir vienkāršāk atbrīvoties no nūjām, ja tās nav cieši sasaitētas pie rokām. Kritienā slēpju nūjas ar roku aizsargkorpusu var iespiest tavus pirkstus nedabiskā pozā.

Citas lietas, kas jāatceras slēpošanas ceļojumā:

Izmanto instruktoru: Īpaši iesācējiem pareiza slēpošanas tehnika ir nozīmīgs drošības pasākums. Turklāt, pareizi slēpojot, arī bauda būs lielāka.

Inventārs: Pētījumi liecina, ka aptuveni puse slēpotāju paļaujas uz nepareizi noregulētiem stiprinājumiem. No stiprinājumu regulējuma ir atkarīgs pēc cik liela spiediena zābaks tiek atbrīvots no slēpes. Kritiena gadījumā tas var būt noteicošais faktors, vai tu vienkārši pašļūksi pa sniegu, vai gūsi nopietnu traumu. Padari par ieradumu savu slēpju, stiprinājumu un zābaku pārbaudi uzticēt kvalificētam speciālistam, kas būs atrodams kalnu kūrortu lielākajā daļā slēpju veikalu.

Saprāts: Lielākā daļa nāves gadījumu kalnu nogāzēs ir saistīta ar slēpotāju savstarpējām sadursmēm, vai ietriekšanos šķērslī.

Alkohols: Iereibuši un piedzērušies slēpotāji draud ar nāvi vai smagām traumām paši sev un citiem.

Dehidratācija: Dzert daudz ūdens ir vienlīdz nozīmīgi gan ziemā, gan vasarā, it īpaši, ja uzturies sausos augstkalnu apstākļos. Vienmēr padzeries vēl pirms slāpst. Kad sajūti slāpes, tavā organismā jau pietrūkst vienas trešdaļas nepieciešamā ūdens.

Spēku izsīkums: Pētījumu dati liecina, ka traumas biežāk gūst, tuvojoties slēpošanai atvēlēto dienu beigām. Tādēļ ir svarīgi uzturā patērēt daudz ogļhidrātu, lai izvairītos no muskuļu spēka izsīkuma. Tomēr prātīgāk ir pamest kalnu vēl pirms pagurums liedz tev slēpot droši.

Apģērbs: Izvēlies oderētu apģērbu, lai pasargātu sevi no aukstuma. Augstkalnos acis aizsargā ar saulesbrillēm vai masku. Saulei pieejamu ādu pārklāj ar aizsargkrēmu.

Pārvietošanās drošība: Daļa negadījumu slēpotājus skar nevis uz slēpēm, bet gan mašīnā. Jau laicīgi pārliecinies par kalnu ceļu stāvokli un vajadzības gadījumā lieto ķēdes.